Handbola derības

Handbols ir komandas sporta veids, kas ir ātrs un prasa lielu enerģiju. Divas komandas virza bumbu tālāk, piespēlējot un dribējot, vienlaikus cenšoties gūt vārtus viena otras vārtos. Spēle notiek uz 40 metrus gara un 20 metru plata laukuma, parasti iekštelpu sporta hallē, katrā komandā septiņi spēlētāji: vārtsargs un seši laukuma spēlētāji. Spēles sastāv no diviem 30 minūšu puslaikiem ar 10 minūšu pārtraukumu starp tiem.

Handbola vēsture aizsākās 19. gadsimtā, un mūsdienu noteikumu pamati tika likti Dānijā. Kamēr spēle pirmo reizi tika spēlēta atklātās zonās, 20. gadsimta sākumā tā tika pārvietota uz iekštelpu zonām, un spēlētāju skaits tika samazināts. 1972. gada Minhenes olimpiskajās spēlēs handbols tika prezentēts kā iekštelpu sporta veids, kurā spēlēja septiņu spēlētāju komandas, un šajā formātā tas kļuva par olimpisko sporta veidu.

Handbols ietver dažādas tehniskās un taktiskās prasmes. "Simple Attack" tiek izmantots ātrajos uzbrukumos, "Underpass" tiek izmantots starp diviem spēlētājiem, un "Man-to-Man Defense" tiek izmantots, lai neļautu pretiniekam veikt izspēli. "Sešu nulles aizsardzība" attiecas uz situācijām, kad visi aizsardzības spēlētāji ir ierindoti uz līnijas, savukārt "Pieci pret vienu aizsardzība" attiecas uz situācijām, kad viens spēlētājs aizsargā vārtus, bet citi aizsargā vārtus. "Māpšanās" nozīmē sitienu izdarīšanu, maldinot pretinieka spēlētāju ^{1< /sup>}​.

Tā kā handbols ir sporta veids, kurā nepieciešams fizisks un garīgs ātrums, komandas darbs un stratēģiskā domāšana, spēlētājiem ir nepārtraukti jātrenējas un jāattīstās. Tas viņus mudina ne tikai gūt panākumus sportā, bet arī uzlabot personīgās un sociālās prasmes. Handbols sniedz spēlētājiem iespēju attīstīt dažādas fiziskās spējas, piemēram, sagatavotību, lokanību, ātrumu un koordināciju.